ceturtdiena, 2016. gada 1. decembris

Skaudība, jeb mantkārība?

Nav vēl pagājuši pat 5 mēnši, kopš aizgāja mana drauga mamma, labākos medību laukos... Pagāja 4 mēneši likumā noteiktajā kārtībā, kad viņa brālis varēja pieteikties uz savu daļu mantojuma, taču viņš to ignorēja. No viņa puses viss ir saprotams, jo viņš dzīvo un strādā Kanādā- lieki nodokļi utt. Tagad sākās mantas dalīšana. Draugam ir divas meitas, no kurām viena dzīvo UK, otra tepat LV. Pašlaik drauga sieva grib piespiest viņu dāvināt mantoto dzīvokli vienai no meitām, bez atlīdzības un jebkādām saistībām. Sanāk, ka viņa viena meita ir vairāk mīļa kā otra, turklāt viņa sieva, kas dzīvo Īrijā arī mēģina to uzspiest, savādāk metīšot viņu ārā no dzīvokļa, kas savulaik ir bijis viņa īpašums, taču spiestu apstākļu dēļ tika pārrakstīts uz sievas vārda... Juristi iesaka dzīvokli pārdot un tad sadalīt savā starpā, taču sieva un meita nepiekrīt. Draugs ir 2. grupas invalīds ar pāvietošanās problēmām un viņa ienākumi sastāda ~100eur mēnesī- kā to saukt? Radniecīgais rekets, vai kā?

ceturtdiena, 2016. gada 14. aprīlis

Šodien izskrēju TVNET komntāriem, kas noliek visu, kas saistīts ar Krieviju un slavina ES, ASV, NATO utt... Neizturēju un iemetu atbildi šādā stilā:
    Plānprātiņi- būtu padomājuši, ko tad esam vinnējuši ar ES, US un NATO... ES- uzliek kvotas- tev būs ražot tik un tik, tev nebūs savā līcī reņģes zvejot utt... US- viņiem pat savas valsts bankas nav, kā vien ebreju miljardieru privātīpašums, kas iet pāri līķiem, lai nelaistu citus pie varas, tieši tas pats ar SVF... NATO- esam tik pat daudz vajadzīga tauta kā cūkai sapratne par aviāciju- viņiem vajag stratēģisku atbalsta punktu, un viss... Vēsturi vajag pamācīties, lielie krievu nīdēji...
    Sekoja:  Un kas ir citādāk tavā Krievijā? Tur tavuprāt ir paradīze zemes virsū? Jā jāizvēlas starp diviem ļaunumiem, tad labāk tomēr ASV, jo neviens tev neliedz ko mainīt, bet tāpēc, ka ir valsts un iedzīvotāji pat muļķiem pataisiti, tas ir tikai komunistu šauro pierisu nopelns!
    Nācās attaisnoties: Jāni- es nesaku, ka plašajā Krievzemē ir labāk, toties tevi tur skata pēc darbiem, nevis gudras spriedelēšanas netā, par to, cik labi ir ASV un citur slikti. Arī RU un US tev seko katram solim, gan netā, gan citur. Par šaurajām pierītēm runājot- tas ir normāli, ka vienai no lielākajām specializētās programmatūras ražotāja šefam, ar 3 augstākajām izglītībām, uz galda, zem stikla, stāv saraksts, kur vienā pusē ir 1,3,5,7,9 utt. un pierakstīts, ka tie ir nepāra skaitļi, un attiecīgi otrā kolonnā- 2,4,6,8 utt., ka tie ir pāra skaitļi? Ja tu pamēģinātu nokomentēt rakstu jebkurā ASV lapā ar savu viedokli, tad tiktu savākts gluži kā KGB laikos, aizbildinoties ar pretvalstisku darbību un pārkāpis patriota likumā nosacītos punktus- bez apsūdzības un jebkādām tiesībām tevi varētu pat ar gadiem paturēt būrī...
    Nevienai no šīm iestādēm nav vajadzīga valsts, kas pati sevi var uzturēt, turklāt ir ražotājvalsts- visiem ir vajadzīga tikai patērētāju sabiedrības modelis- visi lai dzīvo pilsētā, bet mēs viņus apgādāsim...

ceturtdiena, 2015. gada 26. novembris

Audzināšana 21.gs. stilā...

Raksts
    Šitais joks ir tāds pats kā iebildumi pret audzināšanu ar siksnas palīdzību. Mans paziņa sāka strādāt bijušajā palīgskolā-internātā par direktoru. Situācija sekojoša- padsmitgadīgi skuķīši, kam kaut mazākā nepatika pret kādu vīrieti- skolotāju tūlīt pat ķeras pie pildspalvas un raksta sūdzības un iesniegumus par tēmu- šis skolotājs pret mani izrāda pārāk uzmācīgu interesi, pazemo mani citu skolēnu priekšā, dod nepārprotamus mājienus par saviem nodomiem, vai pat mēģina seksuāli uzmākties. Līdzīgi kā padsmitnieki puiši tādu pašu iemeslu dēļ raksta, ka skolotājs draudējis, gan ar ietekmēšanu ar skolotāja līdzekļiem (atzīmes pazemināšanu par jebkuru,skolotājam nepatīkamu, sīkumu), gan neslavas celšanu ar intrigām, gan sanaidošanu ar skolasbiedriem , morāli pazemojis citu priekšā, pat fiziski ietekmējis. Tālāk jau iet runa par sodiem- sākot ar nevainīgu izraidīšanu no stundas, aizliegumu apmeklēt konkrēta skolotāja stundas kopumā, stādīšanu kaktā, sišanu ar rādītājkoku pa pirkstiem utml.(mazākajās klasēs). Tādēļ šajā skolā direktors 1. septembra svinīgajā "līnījā" bija teicis sekojošo: "Neaizmirstiet, ka pirmajā vietā šeit vienmēr būs pienākumi, un tikai tad sekos tiesības". Īsi, nepārprotami, kodolīgi un efektīvi... Beigsim sev radīt ilūzijas, ka mūsu "bērniņi" ir tik nepārprotami mīļi, pūkaini un nevainīgi jēriņi, un skolotāji ir briesmoņi, sadisti ar seksuālām novirzēm utt.- sāk jau atgādināt PSRS laiku bubuli par tēmu- vai nu precēsi mūsu meitu, vai nu būs iesniegums par izvarošanu- vienīgā iespēja palika doties armijā :D

otrdiena, 2009. gada 15. decembris

Smieklīgi līdz sāpēm...

Kārtējais cilvēka psiholoģijas paradokss.
Viena no lielākajām dzīves kļūdām ir tā, ka cilvēks domā, ka kādam viņš rūp un kāds par viņu satraucas, mīl utml. Patiesībā ir tā, ka viņš kādam rūp līdz brīdim, kamēr kādam no viņa kaut kas ir vajadzīgs. Tas var būt jebkas- viņa darbs, finanses, sevis apliecināšanai, morālajam atbalstam, seksuālo tieksmju apmierināšanai, vai vienkārši kompānijas pēc. Brīdī, kad cilvēks saprot, ka tas tā ir, parasti iestājas depresija, parādās pašnāvnieciskas tieksmes, nervu sabrukumi un tamlīdzīgi pesimistiski varianti. Bet kā jau parasti- neviens jau no tā nemācās. Pēc šiem pesimistiskajiem brīžiem atkal parādās kāds, kuram no viņa ir kaut kas vajadzīgs un sākas viss no sākuma- cilvēks turpina sevi mānīt ar domu, ka patiesība ir tikai viņa paša mirkļa vājums un "īstā patiesība" ir tā, ka viņš ir kādam ļoti svarīgs un, ka viņš ir saviem spēkiem sasniedzis to.

ceturtdiena, 2009. gada 23. jūlijs

Cenzūra Latvijas web medijos

Kā parasti šodien iegāju TVnetā apostīties, kas tad jauns mūsu vecajā pasaulītē noticies...

Pirmais sašutums bija par visiem SVF plāniem Latvijas sakarā, tādēļ nolēmu pakomentēt savas pārdomas. Viss bija skaisti līdz brīdim kamēr man vienkārši piegrieza iespēju komentēt. Pārlasīju visus noteikumus- velns viņus tur zin, mok tiešām kaut ko nepareizi izdarīju, bet nosecināju, ka viss kārtībā. Meklēju kaut kādus kontaktus, kam uzprasīt, kas par lietu. Kā jau "lielākajam ziņu portālam" pienākas- tā arī atbildi nesagaidīju :D

Aiz borta palikās šāds komentārs:

Padomā tu ar galvu- nav ražošanas, nav eksporta. Kur tad tu kaut ko eksportēsi, ja tev pat nav no kā ražot un par ko iepirkt ražošanas iekārtas nākošo preču ražošanai? Uzvelsi to visu 5-10 privātām firmiņām, kas ražos kaut ko uz esošās tehniskās bāzes un kas būs eksportējams- neaizmirsti ka tā ir tirgus ekonomika un katrs pelna tikai sev. Vienīgais ko no viņiem iegūsi būs tikai nodokļi, ko viņi maksā arī tagad. Ja gribēs tavu produktu nogremdēt tad veidi ir daudz un dažādi- labākais piemērs bija no Krievijas puses, kad aizliedza importēt LV ražotos konservus, jo izdeva jaunu normu, kam LV ražotais neatbilda. Ja eksports būtu tik ienesīgs, tad eksportētāji tagad visi būtu miljardieri. Pie viena neaizmirsti, ka Latvijā neko neiegūst, atskaitot atjaunojamos resursus- tas nozīmē ka izejvielas ir jāimportē- attiecīgi devalvējot latu - jāiepērk izejvielas par dārgāku cenu tā paaugstinot pašizmaksu un arī galaprodukta cenu. Atliek tikai 2 varianti- pie esošā kapitāla pirkt izejvielas dārgāk un mazāk, nogriežot ienākumus, vai taupīt uz citām ražošanas izmaksām. Cenu noturēt līmenī tu vari tikai samazinot citus ražošanas izdevumus- tai skaitā darba atalgojumu. Šinī brīdī šo produktu vairs neatmaksājas ražot, jo tam vairs nebūs konkurētspējīgas cenas. Atver acis un paskaties plašāk, nevis uz 2 dienu atrisinājumu, ko dos un ko tu zaudēsi devalvējot latu.

Vroģe tak nekā pretlikumīga nav, bet laikam jau kādam nepatīk, ja sakam, ko domājam...

trešdiena, 2009. gada 11. februāris

Ko tad mēs īsti lietojam?

Biju mazliet uz pauzes, jo tādu brīnumu vēl nebiju redzējis. Kā jau visi zinām, tad piens parasti no sākuma saskābst un tikai tad sarūgst. Izrādās, ka vairs nē :) Nopirku Rasas pienu, ko pieliet ikrīta kafijai, taču neizlietoju visu daudzumu, cik bija pakā. Liels bija mans pārsteigums, kad pēc stundas, atgriežoties no pusdienām šis piens bija... sarūdzis. Diezgan neloģisks iznākums, jo tāda stāvokļa kā ieskābis piens vienkārši nebija, un arī smaka nekāda. Smieklīgākais, ka šī pusdienu pārtraukuma laikā kolēģim šis pats piens sarūdzis dzerot kafiju- pielējis pienu kafijai, viss bijis kārtībā, ne sarauts piens, ne kādas citas problēmas, taču kafijas dzeršanas laikā pēc apmēram 10 minūšu pauzes piens vienkārši sarauts kunkuļos un nosēdies krūzes dibenā :D Kad izstāstīju šo situāciju saviem mājiniekiem, tad viņi man izstāstīja apmēram gadu vecu notikumu ar tieši Rasas ražoto pienu. Kā zināms, tad piensaimniekiem, lai nodotu pienu pārstrādei, ir jāveic regulāras piena kvalitātes pārbaudes, kas arī nosaka piena iepirkuma cenu. Parasti tās veic pats piena pārstrādātājs, taču pastāv iespēja veikt šīs pārbaudes arī patstāvīgi PVD laboratorijā, attiecīgi maksājot par šo pakalpojumu. Tad lūk, kāda piensaimniece intereses pēc gribējusi pajokot un nosūtījusi uz PVD laboratoriju Rasas pienu kā paraugu no savas govs. Saņemto analīžu rezultāti bijuši vienkārši graujoši. PVD paziņojis, ka viņai nāksies likvidēt visas govis, jo šādu pienu nedrīkstot lietot pat lopbarībā, nerunājot nemaz par lietošanu pārtikā... Tādu nu mēs Eiropas standartiem atbilstošu piena produkciju lietojam.....

pirmdiena, 2009. gada 9. februāris

Atkarība, bezdarbība vai dzīvesveids?

Kārtējo reizi nācās secināt, ka draugiem.lv ir viena liela masu sērga :(
Šis portāls jau kuro reizi ir sačakarējis manas attiecības ar mīļoto cilvēku. Sāku just, ka šādi turpinoties, tiks panākts kārtējais kašķis, kura pamatā būs mīļotās apsēstība ar jaunu paziņu meklēšanu. Kaut arī mans darbs ikdienā ir saistīts ar IT un internetu un lielāko daļu dienas es pavadu sērfojot pa to.  Mana apsēstība ir online RPG spēles un nenoliedzu, ka esmu daļēji no tām atkarīgs, taču uzskatu, ka tā ir virtuāla bezmaksas izklaide stresa noņemšanai, nevis kaut kādu liekēžu uzturēšana ar SMS palīdzību. Vai kāds vispār ir aizdomājies, ka pateicoties šādiem portāliem, tiek veidota jaunās paaudzes attieksme pret virtuālām mantām kā pret kaut ko respektējamu un cildināmu? Kādreiz savu vietu sabiedrībā nācās izkarot ar darbiem vai nostāju konkrētās situācijās, taču tagad pat skolās veidojas "virtuālie karaļi", kas savu krāna garumu mēra ar draugu daudzumu, apmeklējuma statistiku, virtuālajām dāvanām un pokemonisku rakstības stilu, vēl piedevām, jo kretīniskāk raksti, jo tas skaitās "krutāk". Var jau būt, ka daudzi uzskata, ka tā ir tikai izklaide internetā, taču, ja tas sāk iejaukties ikdienas dzīvē un pat traucēt to, tad tas vairs nav nopietni un ir uzskatāmi par kaut kādu apsēstību, nevis virtuālu izklaidi. Virtuālai dzīvei ir jāpaliek virtuālai. Skaidrot to šo portālu apmeklētājiem ir bezjēdzīgi, jo kā parasti tiks ieraudzīta skabarga cita acī, nevis baļķis savējā. Viss tas ir nonācis līdz situācijai, ka es esmu palicis tikai otrajā vietā aiz draugiem.lv, lai cik tas skumji nebūtu...