trešdiena, 2009. gada 11. februāris

Ko tad mēs īsti lietojam?

Biju mazliet uz pauzes, jo tādu brīnumu vēl nebiju redzējis. Kā jau visi zinām, tad piens parasti no sākuma saskābst un tikai tad sarūgst. Izrādās, ka vairs nē :) Nopirku Rasas pienu, ko pieliet ikrīta kafijai, taču neizlietoju visu daudzumu, cik bija pakā. Liels bija mans pārsteigums, kad pēc stundas, atgriežoties no pusdienām šis piens bija... sarūdzis. Diezgan neloģisks iznākums, jo tāda stāvokļa kā ieskābis piens vienkārši nebija, un arī smaka nekāda. Smieklīgākais, ka šī pusdienu pārtraukuma laikā kolēģim šis pats piens sarūdzis dzerot kafiju- pielējis pienu kafijai, viss bijis kārtībā, ne sarauts piens, ne kādas citas problēmas, taču kafijas dzeršanas laikā pēc apmēram 10 minūšu pauzes piens vienkārši sarauts kunkuļos un nosēdies krūzes dibenā :D Kad izstāstīju šo situāciju saviem mājiniekiem, tad viņi man izstāstīja apmēram gadu vecu notikumu ar tieši Rasas ražoto pienu. Kā zināms, tad piensaimniekiem, lai nodotu pienu pārstrādei, ir jāveic regulāras piena kvalitātes pārbaudes, kas arī nosaka piena iepirkuma cenu. Parasti tās veic pats piena pārstrādātājs, taču pastāv iespēja veikt šīs pārbaudes arī patstāvīgi PVD laboratorijā, attiecīgi maksājot par šo pakalpojumu. Tad lūk, kāda piensaimniece intereses pēc gribējusi pajokot un nosūtījusi uz PVD laboratoriju Rasas pienu kā paraugu no savas govs. Saņemto analīžu rezultāti bijuši vienkārši graujoši. PVD paziņojis, ka viņai nāksies likvidēt visas govis, jo šādu pienu nedrīkstot lietot pat lopbarībā, nerunājot nemaz par lietošanu pārtikā... Tādu nu mēs Eiropas standartiem atbilstošu piena produkciju lietojam.....

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru